Skaņas gaisā izolācija attiecināma uz jebkurām konstrukcijām un apraksta spēju samazināt traucējošo skaņu (trokšņu) līmeni no akustiskiem avotiem (piemēram, runa, skaļruņi), bet triecientroksnis attiecināms uz soļu, mēbeļu stumšanu un citu tieši uz pārsegumu darbojošos skaņas avotu izolāciju. Katru no izplatīšanās veidiem izolē atškirīgi. 

Materiālu skaņas izolācijas spējas ir atkarīgas no skaņas frekvences. Zemas frekvences ir grūtāk izolēt, jo tām piemīt lielāka enerģija nekā augstām frekvencēm. Tā kā skaņa ir  mehāniska enerģija, tā iesvārsta norobežojošas / atdalošas konstrukcijas, kas tālāk darbojas kā skaņas izstarotājs, radot traucējošu skaņu otrā konstukcijas pusē. Atbilstošos frekvenču apgabalos skaņas izolācija R palielinās par 6 dB, palielinoties frekvencei vai masai divās reizēs. Tādos masīvos materiālos kā  ķieģeļu mūris, dzelsbetona konstrukcijām var izmantot  skaņas izolācijas likums – masas likums:

R = 20 x log(mf) – 47 (dB)

kur m­ – masa, f – frekvence.

Bet ar labu projektu dažreiz nepietiek, tāpēc ir jāveic kvalitatīva būvuzraudzība. Tikai tad var būt pārliecinātiem, ka jaunajā ēkā būs atbilstošā skaņas izolācija, ka lietotāji būs apmierināti un koncentrēsies uz saviem uzdevumiem, bet attīstītājam nenāksies taisīt neplānotus remontus.